No intereses līdz trim KiberACS kursiem

Par KiberACS kursiem Zanda uzzināja sociālajos tīklos un portālā kursors.lv. Tajā laikā viņa jau bija pabeigusi mācības Juridiskajā koledžā un ieguvusi drošības speciālista kvalifikāciju ar ievirzi personas datu aizsardzībā un kiberdrošības pārvaldībā. Viņai šķita, ka šajā jomā vēl ir daudz ko apgūt, un KiberACS piedāvājums uzrunāja tieši ar praktisku un aktuālu saturu.

Pirmais kurss, ko Zanda apguva, bija Kiberdrošības izglītība. Viņa atzīst, ka tas viņai devis ne tikai zināšanas, bet arī metodiku, kā par kiberdrošību runāt ar saviem studentiem, lai mācības būtu saprotamas, interesantas un praktiskas. Šīs zināšanas viņa izmanto, strādājot ar jauniešiem un palīdzot viņiem apgūt kliberdrošības prasmes.

Otrais kurss bija Kiberdrošības pārvaldība, kurā Zanda īpaši novērtēja kursa uzsvaru uz risku analīzi, drošības plānu veidošanu un spēju sabalansēt uzņēmuma ikdienas procesus ar kiberdrošības prasībām. Viņasprāt, tieši šīs zināšanas ir īpaši vērtīgas cilvēkiem, kuri strādā organizācijās, uzņēmumos vai vada komandas.

Kā pēdējo viņa apguva Digitālo izmeklēšanu, virzienu kas Zandu ļoti interesēja jau iepriekš. Viņa atzīst, ka šī tēma nav vienkārša un to nevar pilnībā apgūt tik īsā laikā, tomēr kurss devis ļoti vērtīgu ieskatu un skaidru virzienu, kurā turpināt mācīties.

Foto: Gatis Gierts

Pasniedzēji, kuriem “mirdz acis”

Runājot par KiberACS kursiem, Zanda vairākkārt uzsver pasniedzēju nozīmi. Viņasprāt, labs pasniedzējs nav tikai cilvēks, kurš pārzina savu tēmu. Labs pasniedzējs prot apstāties, izskaidrot, iedrošina jautāt un rada sajūtu, ka arī sarežģītas lietas ir apgūstamas.

“Ļoti novērtēju profesionālos pasniedzējus, kuri ne tikai daudz zina paši, bet arī prot to izstāstīt citiem. Kuri iedrošina jautāt arī tad, ja kaut kas nesanāk vai nav līdz galam skaidrs,” saka Zanda.

Tieši šī iedrošinošā vide viņai devusi drosmi turpināt: “Ne tāpēc, ka būtu viegli, bet tāpēc, ka bija interesanti, jēgpilni un praktiski noderīgi.”

Zanda atzīst, ka bija jāiegulda savs laiks, jāstrādā praktiski, taču tieši tas padarīja šo pieredzi vērtīgu. Kursos tika izmantoti arī dažādi digitālie rīki, praktiski uzdevumi un mūsdienīgas pieejas, tostarp sadarbība ar mākslīgo intelektu. Viņasprāt, tas ir ļoti svarīgi, jo mācībām jāiet līdzi laikam, nevis jāpaliek tikai teorētiskā līmenī.

Kiberdrošība nav tikai tehnoloģijas

Viens no būtiskākajiem Zandas secinājumiem ir vienkāršs, proti, ka kiberdrošība nav tikai par datoriem, programmām un sistēmām, bet tā ir arī par cilvēkiem.

“Cilvēks ir visievainojamākais ķēdes posms,” viņa saka. Tāpēc zināšanas par kiberdrošību ir vajadzīgas ne tikai IT speciālistiem, bet ikvienam – darbiniekiem, vadītājiem, skolēniem, pedagogiem, senioriem un ģimenēm.

Zanda uzskata, ka tiem, kuri kaut ko zina par kiberdrošību, ir pienākums ar šīm zināšanām dalīties. Jo īpaši ar tiem, kuri ikdienā ir mazāk pārliecināti digitālajā vidē. Viņa piemin seniorus, kuri arvien biežāk ir spiesti izmantot digitālos pakalpojumus, bet vienlaikus ir pakļauti krāpnieku riskam. Tieši tāpēc ir svarīgi stāstīt, kā izskatās krāpnieciskas ziņas, kā atpazīt riskus un kā rīkoties drošāk.

“Zināšanas nedrīkst turēt zem pūra. Ar tām ir jādalās, lai arī mūsu seniori visus savus iekrājumus kurpju kastē neatdod krāpniekam,” uzsver Zanda.

Digitālā inteliģence — prasme dzīvot digitālajā vidē

KiberACS kursi ietekmējuši arī Zandas skatījumu uz digitālajiem paradumiem. Viņa neuzskata, ka pēc kiberdrošības mācībām cilvēkam būtu jāizdzēšas no visiem sociālajiem tīkliem vai jādzīvo bailēs. Tieši pretēji, ir jāmācās būt digitālajā vidē gudri un apzināti. Zanda to sauc par digitālo kultūru un digitālo inteliģenci. Tā ir prasme domāt par to, ko publicējam, kā komentējam, ar ko dalāmies, kādu priekšstatu par sevi veidojam internetā un kā sargājam savus datus.

“Digitālajā vidē mums jāveido savs digitālais ‘es’ tieši tāpat, kā mēs veidojam sevi reālajā dzīvē,” viņa saka.

Šī atziņa ir īpaši svarīga jauniešiem. Viņi tehnoloģijas lieto aktīvi, taču tas nenozīmē, ka vienmēr apzinās drošības, reputācijas un privātuma riskus. Tāpēc Zanda vēlas runāt ar jauniešiem par kiberdrošību un turpinās kiberdrošības klubiņu, kur jaunieši var regulāri satikties, uzdot jautājumus un praktiski iepazīt šo jomu.

Foto no personīgā arhīva kopā ar Saldus tehnikuma jauniešiem

Mācīties arī pusmūžā — kāpēc gan ne?

Zandas stāsts ir atgādinājums, ka mācīšanās nav tikai jauniešu privilēģija. Arī pusmūžā var atklāt jaunu profesionālu interesi, papildināt savas zināšanas un atrast veidu, kā tās izmantot ikdienas darbā.

Viņa apliecina, ka kiberdrošība nav slēgta pasaule tikai tehniskajiem speciālistiem. Tajā ir vieta arī cilvēkiem ar komunikācijas, vadības, pedagoģijas, uzņēmējdarbības un sabiedriskā darba pieredzi. Ne visiem jākļūst par digitālās izmeklēšanas ekspertiem vai sistēmu administratoriem. Taču ikvienam ir vērts saprast kiberdrošības pamatus, jo digitālā vide ir kļuvusi par mūsu ikdienas dzīves daļu.

Zanda vairākkārt uzsver, ka kiberdrošības pamati ir vajadzīgi ikvienam. Tie nav sarežģīti, ja cilvēks ir gatavs ieklausīties, pamanīt riskus un rīkoties atbildīgi.

KiberACS kā kopiena, ne tikai kursi

Zandai svarīgi šķiet arī tas, ka KiberACS pieredze nebeidzas ar kursa noslēgumu. Viņa augstu vērtē absolventu tikšanās, vieslekcijas un iespēju turpināt sekot līdzi nozares aktualitātēm. Kiberdrošībā apstāties nedrīkst, jo tas, ko zini šodien, pēc laika jau var būt jāpapildina ar jaunām zināšanām.

Viņasprāt, iespēja satikties ar nozares cilvēkiem, uzdot jautājumus un dzirdēt praktiskus piemērus ir ļoti vērtīga. Tā palīdz uzturēt interesi un nepazaudēt saikni ar jomu, kas mainās nepārtraukti. Un, iespējams, tieši tas ir svarīgākais, jo pēc mācībām zināšanas nepaliek tikai pie viena cilvēka. Tās aizceļo tālāk – uz darba vietu, ģimeni, skolu, jauniešiem, kolēģiem un sabiedrību kopumā.